Miķeļdienu svinēsim 27. septembrī

 Brīvdabas muzejā Miķeļu svinēšana, Jumja ķeršana, tirgus un rudens ražas zupa 27. septembrī

Š.g. 27. septembrī no plkst. 10.00 līdz 17.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tiks svinēti rudens saulgrieži jeb Miķeļdiena. Aicinām uz Miķeļdienas tirgu, iepazīt un piedzīvot apjumības rituālus, izgaršot  rudens ražas zupu, piedalīties visdažādākajās aktivitātēs lieliem un maziem, kā arī iepazīties ar Sēlijas “Ķiermeļu” mantojuma projektu.

Gada ritumā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts atkal ir vienādā garumā. Tautas tradīciju pierakstos līdzās Miķeļiem sastopams arī jēdziens Apjumības, jo šajā dienā noslēdzas labības pļaušana. Jumis ir auglības gars, kas mīt ikvienas labības laukā, un zemkopju dzīvē tam bija ļoti liela nozīme, tādēļ ar to saistās daudz rituālu un izdarību. Raksturīgākais šo svētku rituāls ir Jumja ķeršana, ar kura palīdzību zemkopji centās nodrošināt druvas auglību nākamajos gados.

Šogad Miķeļdienas lustes un rituāli notiks placī pie Vidzemes zemnieka sētas, tos vadīs Andris un Beatrise Kapusti. Diena plkst. 11.00 sāksies ar Liepājas ceļojošā leļļu teātra “Maska” vides izglītības izrādi bērniem “Draudzēsimies!”, no plkst. 12.00 Priedes kroga saimniece Ilze Briede vārīs rudens ražas zupu, tam paralēli notiks rudenāju rituāls ar Katlakalna folkloras kopu “Rāmupe”, plkst. 13.00 Etno kompānija “Zeidi”  aicinās uz tirgus dančiem un  rādīs Jumja dzīšanu, bet plkst. 14.00 uzstāsies Sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce”, kam, dziedot rudens laika dziesmas un stāstot tradīcijas, sekos  Jelgavas folkloras kopa “Dimzēns” un Mālpils folkloras kopa “Mālis”.

Kad ienākusies raža, ir īstais brīdis braukt tirgū, jo ir ko svērt un mērīt, ko pirkt un pārdot. Droši var sacīt, ka Miķeldienas tirgus ir rudens veltēm bagātākais gadā, jo visa kā ir pārpārēm. Brīvdabas muzeja Miķeļdienas tirgū visas dienas garumā savu preci piedāvās vairāk nekā sešdesmit amatnieki un pārtikas mājražotāji. Latvijas amatnieki pircējus sagaidīs ar krāšņiem pinumiem, siltiem adījumiem, rotām dažādām gaumēm, kā arī brīnišķīgiem tekstila, keramikas un koka darinājumiem. Pārtikas mājražotāji būs parūpējušies ne tikai par dārza veltēm, bet būs arī svaiga maizīte, sieri un gaļas produkti, gardi pīrādziņi un kūkas, neparastas mērcītes un vietējais medus.

Tā kā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aktīvi strādā pie Sēlijas sētas izveides muzejā, ievērojams svētku notikums būs Sēlijas podnieku viesošanās - Hernhūtiešu saiešanas namā visas dienas garumā būs iespēja iepazīties ar “Ķiermeļu” mantojuma projektu, kurā uz vienas Sēlijas sētā  200 gadu laikā krājušos māla trauku lausku pamata, veicot zinātnisku izpēti, tiek radīti trauku atdarinājumi, kas rāda un stāsta par Sēlijas tradicionālo podniecību 19. un 20. gs. Savukārt “Ķiermeļu” rija, kas šobrīd gaida restaurāciju, būs viena no pirmajām celtnēm, kas tiks uzstādīta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Sēlijas sētā.

“Valsts nozīmes kultūras pieminekļa – zemnieku sētas “Ķiermeles” māla lausku depozīta izpēte un dokumentēšana gandrīz jau noslēgusies. Depozīts mūs pārsteidzis ar necerēti apjomīgu podniecības darbu bagātību un lausku daudzumu. Valsts Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniecei Baibai Dumpei izdevies salikt un apstrādāt 67 trauku fragmentus un formas. Tiem veikta foto fiksācija, apraksti par formām, izgatavošanas tehniku un tehnoloģiju. Cik iespējams, tika izpētīts lausku fizikālais un ķīmiskais sastāvs, veikta arī fragmentu datēšana”– stāsta projekta īstenotāji.

“Ķiermeļu” depozītā ir atrodama liela saimniecībā lietojamo trauku dažādība: dažāda lieluma krūzes, bļodas, puķu podi, piena podi un ķērnes, podi tauku un citu produktu glabāšanai, pat naktspods. Podnieki – Anda Ozoliņa-Krūmiņa, Anda Svarāne un Uldis Austriņš, katrs izvēlējušies savu trauku grupu, strādā pie to atdarinājumu veidošanas.

Muzeja Vidzemes zemnieka sētā no plkst. 10:00 – 16:00 būs radošās darbnīcas bērniem – “Rudens ķinķēziņi”, senās spēles, kā arī māla darbiņi un nedarbiņi kopā ar keramiķi Mārtiņu Kabuci.

Mērsraga smēdē kalēja Artūra Purviņa amata paraugdemonstrējumi.

Kurzemes zemnieka sētas laidarā būs apskatāmas kaziņas, aitiņas, truši, vistiņas un pīles.

Muzeja Izstāžu zālē izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100”, bet plkst. 13:00  izstādes kuratora, Ph.D., Mg.paed. Uģa Nasteviča lekcijas “Dievturu laikskaite un gadskārta” un “Mezglu raksti — zudusī latviešu valodas rakstības sistēma” un radošās aktivitātes.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs nosvinēja savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.